2012. gada 30. aprīlis

Zīmogs


Man divas jaunas lietas. Par abām liels prieks.

Noras Ikstenas grāmata Dzīvespriecīgais vakarēdiens.
Man patīk gatavot, bet vienmēr raujos uz to brīdi, kad viss gatavs un uz galda. Priecājos par tiem, kam sanāk izbaudīt to gatavošanas/radīšanas procesu.

Zīmogs ar manu vārdu.
Tagad smuki grāmatās varu iespiest savu vārdu, lai tās nenoklīst. Lai noklīdušas atrod ceļu atpakaļ pie manis.
Man to uztaisīja draudzene Kaiva. Vārds ir rakstīts ar tinti, tad digitāli apstrādāts zīmoga pagatavošanai. Kāts no ozolkoka.
Kaiva vispār taisa visādas smukas lietas. Te var apskatīt.





2012. gada 25. aprīlis

Tamborēti burti


Gerdai un Gregoram vārda dienas sen jau kā garām, bet dāvanu nodevu tikai tagad.

Meklēju tamborētu burtu paraugus un atradu šos. Likās, ka pati varēšu izdomāt kā tādus uztamborēt, bet galīgi nenožēloju, ka nopirku aprakstu. Sapratu, ka nebūtu gan tik labi neko sadomājusi.
Aprakstu man atsūtīja pdf formātā uz daudzām lapām. Tiem, kam ir kāda pieredze tamborēšanā pēc aprakstiem (un nevis pēc tehniskajiem zīmējumiem), ļoti saprotoši viss uzrakstīts. Pērkot ir jāizvēlas vai iegāāties UK vai US variantu. Nevarēju saprast kāpēc tā. Kad sāku mēģināt tamborēt pirmo burtu, sapratu. Ābās šajās sistēmās viens un tas pats valdziņa veids tiek apzīmēts atšķirīgi.

Katru burtu tamborē divos eksemplāros un tad, pamazām piepildot, satamborē pa perimetru kopā. Tā darīju es ar Gerdas un Gregora vādiem. Katram burtiņam ir cilpiņa, ja vēlas tos var pakarināt.
Bet tos var arī nepolsterēt, bet ielikt kartonu, lai ir plakani, bet stingri.

Pēc šī paša parauga tamborēju arī šos burtus, tikai katru burtu vienā kārtā un stērķelēju. Stērķelēšana jau ir cita tēma, par kuru noteikti varu pakonsultēt, jo noņēmos ar to dikti un zinu vismaz 4 variantus kā to nevajag darīt. Noteikti to kaut kur arī uzrakstīšu, jo baidos līdz nākmai ziemai (kad atkal gribēsies sniegpārslas stērķelēt) aizmirst savas iepriekšējās kļūdas.
Tā ka, ja kādam vajag padomu, kā nestērķelēt, laipni lūgti griezties pie manis. Nu jau laikam arī esmu sapratusi, kā to vislabāk (visvieglāk, lētāk, ātrāk) izdarīt.








2012. gada 17. aprīlis

Dāvana Laimdotiņai 2 gadu dzimšanas dienā


Atkal jau kaut kur noskatīta ideja par dzīvnieciņiem kastes gultiņā.
Patiesas problēmas sagādāja atrast metāla kastīti. Biju iedomājusies, ka pārtikas veikala saldumu nodaļā nu tik izvēlēšos konfektes metāla kastītēs. Bet nekā.. Kantainu kastīti ar atveramu vāciņu neizdevās atrast. Beigās šo atradu Stockmann. Nu dikti maza šī ir. Lai saprastu cik tieši, paskaidrošu, ka tās bildē nav manas plaukstas (lai gan to varbūt var arī nojaust pēc plastalīna aiz nagiem J), bet gan mana četrgadīgā dēla. Uzreiz bija jāatmet mana sākotnējā ideja par šūtiem zvēriņiem ar uzvelkamām drēbītēm.



Zvēriņus tamborēju divos plakanos eksmeplāros un tad pa perimetru satamborēju kopā. Laikam jāuzzīmē tehnsikais zīmējums, lai nākamreiz nav jādomā no jauna. Tādām lietām man grūti saņemties. Ja kādam interesē, padodiet ziņu, sataisīšos un uzzīmēšu.
Laimdota lācīti jau pārdēvēja par ruksīti Peppu J.

2012. gada 12. aprīlis

Roku lelles no papīra maisiņiem


Dēlam bērnudārzā bija teātra nedēļa. Es tak nevarēju nepiedalīties :)
Taisījām kopā ar bērniem roku lelles. Vēlāk viņi uzveda ludziņu pēc Jāņa Poruka dzejoļa Tracis.
Ņēmām parastus papīra maisiņus un līmējām klāt acis, ausis, degunus un astes, kas bija izgriezti no veciem žurnāliem.


2012. gada 11. aprīlis

Olas pa pastu


Slinkie zaķi mums bija atsūtījuši olas pa pastu. No rīta atradām pastkastē.

Visparastākās plastmasas olas aplīmē ar avīzes strēmelēm (pva līme). Dekupāžas laka man palika neaiztikta (slinkuma dēļ), līmi gan nežēloju un vēl pa virsu pārziedu. Tāpat labi, tikai mitrumu gan nevar klāt laist.




2012. gada 9. aprīlis

Zaķu parāde


Kā vienmēr. Viss interesantākais notiek, kamēr mēs guļam.
Pamodāmies un pamanījām, ka vesela rinda ar zaķiem uz palodzes mums sadējuši olas. Šoreiz labi, ka paši vēl nebija paguvuši aizlaisties. Laikam bija nobijušies no sniega un nāca istabā sildīties.





Visā visumā sevi uzskatu par diezgan pieredzējušu adītāju, kaut gan pēdējā laikā to nedaru bieži. Pareizāk sakot, daru reti. Bet ir viena lieta, ko nekad neesmu mācējusi un pat biju nospriedusi, ka nekad arī neiemācīšos. Tā ir adīšana uz riņķi ar vairākām adatām. Vispār jau ir vēl pāris tādas lietas, ko sev esmu pieņēmusi par neiespējamām. Šī nu ir pirmā, kurai ķeros klāt. Pārējās lai gaida savu kārtu.

Vispār gāja man iesākumā grūti. Un laikam tā pa īstam sapratu savu četrgadīgo dēlu, kurš mācās rakstīt. Liekas, kas tur ko to pildspalvu nevadīt. Cits to pašu teiktu par adatām, bet man tās katra uz savu pusi. Galu galā kaut kā tās iemanījos savaldīt (piemēram, dažas adot atstutēju  pret vēderu).

Zaķus adīju sekojoši:
24-27 valdziņus (atkarībā no dzijas rupjuma) izdalīju pa 3 adatām (adīju ar 4 adatām). Noadīju uz riņķi ~10 kārtas. Tad katras adatas sākuma pirmos divus valdziņus saadīju kopā. Nākamajā kārtā izadīju visus valdziņus, bet visās sekojošajās- pirmos divus katras adatas valdziņus saadīju kopā. Tā tikmēr, kamēr uz katras adatas atlicis pa 3 valdziņiem. Tad galu izvelk tiem cauri un savelkot sasien kopā.
Ausis ada atsevišķi, 4 valdziņi turp atpakaļ, galā pakāpeniski noraujot. Piešuj ausis,cizšuj acis un degunu. Atkal aizrāvos ar ļipām. Satinu mazus kamolīšus. Pirms piešūšanas cauršuvu  ar diegu , lai nebrūk un nejūk ārā.
Un gatavs.


2012. gada 1. aprīlis

Lieldienu dekors


Vienas no iepriekšējām Lieldienām.
Tas ir IKEA svečturīšu komplekts. Domāts tējas svecēm. Katrs mazais svečturis pats par sevi, bet tos var saāķēt arī kopā. Pēc izmēra kak razīt olām. Un arī ideāli sīpolu diedzēšanai.