Jau vairākus gadus dzīvoju Ikšķilē. Nu, gandrīz Ikšķilē.
Bet vēl joprojām grūti nosaukt par savējo.
Ne jau tāpēc, ka nepatiktu, bet laikam tādēļ, ka pati neko daudz neesmu darījusi, lai Ikšķile mani par savējo uzskatītu.
Šogad Ikšķilē ābolu gads. Braucu pa centra ieliņām un tur cilvēki pie privātmājām izlikuši ceļa mālā kastes ar āboliem. Lai tiem, kam ābeļdārza nav, arī var paēsties.
Riktīgi aizkustināja mani tās ābolu kastes.
Patīk man dzīvot Ikšķilē.
Un ne jau dēļ tiem āboliem. Dēļ cilvēkiem :)
Cik smalks darbiņš!
AtbildētDzēstCik skaista doma!
AtbildētDzēst