2012. gada 7. decembris

Mūsējie Ziemassvētki šogad būs adīti

 

 

 Esmu saņēmusies un apgūstu mašīnadīšanu. Tā ir, pareizāk sakot, bija viena no lietām, ko biju iedomājusies par neiespējamu iemācīties. Par neiespējamu man. Jo mamma un māsas to pieprata.
 
Līdzīgi man bija ar adīšanu uz riņķi ar vairākām adatām. Nu, tā kā zeķi un cimdu. Tam jau kādu laiku atpakaļ pieķēros. Ne zeķe, ne cimds nesanāca, bet zaķi gan. Tomēr sapratu, ka kaut kas jau sanāk, bet process ne pārāk patīk- adatas slīd ārā, vēders sadurstīts. Nu kaut kā tā.
Bet ar mašīnu man pagaidām ļoti pat patīk adīt. Tāpēc arī visu tagad gribas uzadīt. Sākšu ar Ziemsvētkiem. Mūsu mājā šogad tie būs adīti.
 
Nākamā lieta, kam varētu ķerties klāt, varētu būt svilpošana. To gan varētu atstāt kā apņemšanos Jaunajam gadam. Mašīnadīšanai atradu vislabāko skolotāju Mārīti. Bet ko darīt ar svilpošanu, nav ne jausmas...











Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru